Прелесть - glaimu godkāre

Прелесть - Preļest - glaimu godkāres pašapmāna stāvoklis.

No velna puses - pielīšana ar ļaunprātīgu nolūku:

PIRMĀ MOZUS GRĀMATA

3. nodaļa

Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?"
2 Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku augļiem dārzā,
3 bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit."
4 Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit,
5 bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu."
6 Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.

Tā bija pirmā reize cilvēces vēsturē, kad cilvēka fantāzijā uzplauka brīnisķīgs mirāžas auglis - cik skaisti tas skan:  ''jūs būsit kā Dievs''

Kā lai vēl to saprot?
Ja cilvēku uzvestu uz daudzstāvu mājas jumta un viņam iestāstītu, kad viņš prot lidot kā debesu  putni, vajag tikai lekt lejā un vicināt rokas kā spārnus.
Vai arī cilvēkam kurš neprot dziedāt iestāstīt, kad viņam ļoti skaista balss, bet, kad viņš uziet uz skatuves kopā ar citiem klausītājiem paņirgāties par to.
Vai arī, kad cilvēkam sasola mantas un naudas kredīta labumus un brīnišķigās perspektīvas, bet kad zūd iespēja kredītu atdod cilvēkam atņem visu un  vēl ieraksta parādnieku sarakstos kamēr  nebūs dzēsts parāds, cik tādu sajūk prātā,  nodzerās, beidz dzīvi pašnāvībā.
Tad ellē ir ļauni prieki, kad vēl viens ir apmuļķots.
Cik katram gribās būt par atsevišķu ''dievu'' pār visiem - vadīt visu, lemt visu, kontrolēt visu, un kad cilvēks tiek nomests no baltā sapņu ilūziju zirga realitātē - tad ir raudāšana un zobu griezšana.

Šis velna kārdinājums un cilvēka godkāres savienojums notiek katra cilvēka galvā, un cik salda ir iedomu  ilūzija tik cilvēka godkārei ir sāpīga krišana realitātē.

Bet cik tādu ir kuri gribēs palikt par Dieva bērniem, nevis paši būt par dievu?
Cik tādu kuri grbēs pildīt Dieva likumu , nevis izgudrot sev izdevīgus likumus un pispiest pildīt tos visiem?
Cik tādu kuri grib kalpot nevis, lai viņiem visi kalpotu?
?????????????????????????????????????????...............

Par uzticību laulībā.

Mat.19;5,6 ,,Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tā tad viņi vairs nav divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.''

Laulība ir divu būtību savienojums, kura rezultātā veidojas viena būtība.

Ja augļu koku zaru piepotē pie augļu koka tas kļūst viens vesels, un tos vairāk nav iespējams atdalīt, lai tie  būtu katrs par sevi.

Ja  cep maizi, tad miltus sauc ar ūdeni un viņi kļust viens vesels, un tos vairāk nevar atdalīt.

Ne tikai apsolījuma vārdi bet arī cilvēka rīcība nosaka cilvēka izvēli un ieved to cēloņu un seku atkarībā.

Pirmā Mozus grāmata.4. nodaļa

 ''Tad cilvēks atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu....''
Starp viņiem nebija laulības solījumu, viņu dzimumrīcība pati noteica bērnu audzināšanas pienākumu.

Savā būtībā ja divi - vīrietis un sieviete dara darbību, kuras rezultātā var būt bērna dzimšna, automātiski Dieva priekšā uzņemas atbildību, par savas rīcības augli.
Bet jau no Mozus laikiem, ģimene ir ne tikai ir ne tikai vienība, kura nodrošina nākamās paaudzes dzimšanu, bet caur uzticības solījumu Dievam, un šo solījumu un realizāciju dzīvē, kļūst par mīlestības un debesu valstības apsolījuma mantiniekiem mūžībā. Kura pilnībā realizējas caur Dieva Dēla Jēzus Kristus dzīvi ģimenē, kur kopā ar Jāzepu un Mariju tiek piepildīta Debesu Tēva griba.

Bet jau netikai bērna dzimšana, bet vispirms jau uzticības solījums Dievam, jo pirmkārt Viņš ir mūsu neredzamais solījumu liecinieks, ka laulātie būs uzticīgi viens otram, līdz  nāve tos šķirs.

 Šī spēju pamatam, būt uzticīgam lauības solījumos, spēt pildīt ģimenes pienākumus, būt uzticīgam ģimenes vērtībai, bija jāveidojās  no bērnības, mīlot tēvu un māti un pildot bērnībā un jaunībā uzticētos pienākumus.
  

Neuztīcība laulības solījumiem cēlonis ir ļoti vieglprātīga attieksme pret Dieva dotajiem mīlestības baušļiem, to ignorēšana un nerealizēšana ikdienā.
 Ja Dieva dotie mīlestības pienākumi nav apgūti savlaicīgi tad dodoties patstāvīgajā dzīvē ir dusmas, nepacietība, asaras un vaimanas.

Kā var uzzināt cik liela ir solījuma vērtība un nopietnība?

Aizdod pusi sava īpašuma uz gadu, un kad būs penācis laiks saņemt atpakaļ savu, un aizdevējs sāks taisnoties kad nevar atdot apsolīto, bet tev vēl jāsamaksā rēķini, un ja tos nesamaksāsi tev atņems otru pusi mantas.
Tad varbūt nedaudz sapratīsi solījuma vērtību un nopietnību.

 

Kā var zināt vai es savus grēkus nožēloju....

Tas vislabāk parādās draugu pulkā-nepiespiestā atmosfērā.

Ja pēc grēksūdzes es savu draugu pulkā, ar prieku un sajūsmu arceros, kā kādreiz ar draugiem jaunībā nozagu no darba kādu mantu, kā pārdevām to, nopirkām pāris pudeles un kasti alus, piedzērāmies un ar pretējio dzimumu jautri pavadījām visu nakti.....

Cik bija forši pazīlēt nākotni  kārtīs, padancināt šķīvīti vai papētīt horoskopos kādus labumus mums sola kosmiskās enerģijas....

Vai līdzīgus gadījumus.

Vai mēs ar tādu pašu sajūsmu priecājamies un lielāmies, par mūsu pazemojumiem, par to kad iekāpām suņu vai kaķu sūdos un visi apkārtējie raugās no kura smird?

Bet jebkura grēka smirdoņa Kristus priekšā ir lielāka ir lielāka par jebkura sūda smirdoņu.

 Arī Ēģites faraons saņemdams sodu lūgdamies  raudāja, kad bija lauzis Dievam doto solījumu atlaist jūdus.
Bet tiklīdz sods tika atcelts faraons atkal nostājās pret Dieva lēmumu.

Esi uzmanīgs no faraona asarām, kad grēka seku dēļ līst asaras, bet no paša grēka šķirties negribās ......!